pH - skāba un sārmaina vide organismā

Matu maska ar želatīnu( matu laminēšana mājas apstākļos)!
10 iemesli kāpēc dzert tēju!
Interesanti fakti par kaķiem
Cē Ooo Divi
Kā tikt vaļā no pumpām!
Kā pareizi kopt sejas ādu?
PŪCE VAI CĪRULIS
Asinis - dzīvības sula
Ķiploku ārstnieciskās īpašības
Zāļu tēju fermentācija

      pH ir ūdeņraža jonu aktivitātes negatīvais logaritms, kas raksturo skābumu un bāziskumu. Mūsu organisma iekšējo šķidrumu pH līmenis ietekmē katra organisma šūnu. Visa vielmaiņa ir atkarīga no sārmainas apkārtējās vides. Hronisks pastiprināts skābuma stāvoklis saēd organisma audus, un, ja tas paliek neatklāts, var pārtraukties šūnu darbība, piemēram, apstāties pukstēt sirds vai atmirt smadzenes. Pārmērīgs skābums ir visas neveselības un visu slimību dziļākā sakne. Organisms ir gatavs pielikt ļoti lielas pūles, lai uzturētu noteiktu, viegli sārmainu asiņu vidi.

         Mērķis ir radīt pareizu sārmu līdzsvaru ķermenī, tāpēc uzturā ir jālieto sārmainu un skābu pārtiku pareizās proporcijās. Tas nozīmē, ka 80% no uztura ir jābūt sārmainam, piemēram, dārzeņiem. Mūsu asinīs ideālos apstākļos pH ir 7,365 - ļoti viegli sārmainā līmenī. Ja audu pH novirzās pārāk tālu uz skābuma pusi, tad samazinās skābekļa līmenis asinīs un var pat pārtraukties šūnu vielmaiņa. Kad organismā iekļūst pārāk daudz skābes, asinis sāk izspiest sārmainos minerālus no audiem, lai kompensētu skābuma palielināšanos. Ir grupa minerālu, kuru sastāvā esošie elementi spēj neitralizēt jeb atindēt ķermeni no pārmērīgi skābās vides. Šie elementi ir nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs. Kad tie reaģē uz skābēm, rodas mazāk kaitīgas vielas, kuras pēc tam tiek izvadītas no organisma. Veselam organismam ir šādu sārmainu vidi radošu minerālvielu rezerves, kuras iespējams izmantot kritiskās situācijās. Ja uzturā vai ķermeņa rezervēs šo minerālvielu daudzums nav pietiekams, tad, piemēram, kalcijs tiek izdalīts no kauliem, magnijs - no muskuļiem. Līdz ar to ķermenī viegli rodas šo vielu deficīts un dažādi ar to saistīti simptomi. Ja skābju daudzums kļūst pārmērīgs un asinis to vairs nespēj līdzsvarot, tad liekās skābes tiek nogādātas audos glabāšanai. Tad imūnsistēmai ir jāneitralizē viss, ko vien tā spēj neitralizēt, lai atbrīvotu ķermeni no jebkā lieka. Skābes tiek iepumpētas atpakaļ asinīs, aizvien vairāk sārmus radošas minerālvielas tiek "atsauktas" no to pamatfunkciju veikšanas un aizvien vairāk palielinās slodze uz aknām un nierēm. Tā kā limfātiskā sistēma tiek pārslogota vai arī tās vadi nestrādā pareizi fizisko vingrojumu trūkuma dēļ, skābes uzkrājas audos. Šis asiņu pH līdzsvara trūkums rada pastiprinātu kairināmību un iekaisumus, veidojot pamatu slimību attīstībai. Kad organismā uzkrājas un asins plūsmā nonāk skābas atkritumvielas, asinsrites sistēma cenšas no tām atbrīvoties, izvadot tās šķidrumu veidā caur plaušām vai nierēm. Ja šo atkritumvielu ir pārāk daudz, tad tās uzkrājas arī pārējos orgānos. Šo skābo atkritumvielu noārdīšanos un uzkrāšanos dažkārt sauc par novecošanās procesu.